Kas jāzina par runāšanu publikas priekšā?

Ļoti daudziem cilvēkiem ir bail uzstāties un runāt publikas priekšā. Vienalga vai tā ir neliela runa labi pazīstamu cilvēku lokā, vai nopietna biznesa prezentācija, šādas situācijas rada stresu un nepatīkamas emocijas, kā arī κουλοχερηδες. Galvenokārt tas ir saistīts tieši ar to, ka runātājs nav pārliecināts par sevi un baidās, ka viņa runa citiem liksies muļķīga, nepareiza vai neizprotama. Nenoliedzami, neko nezinot par publisko runu, tā var gadīties, tomēr publiskā runa nav nekas baiss vai sarežģīts, vien jāzina daži pamata likumi, lai runa izdotos.

1. Nodefinējiet, ko vēlaties pateikt

Pat tad, ja runu mācāties no galvas vai iepriekš tai rūpīgi gatavojaties, ir jāpārliecinās, ka skaidri nodefinējiet savu galveno domu, lai auditorija varētu uztvert runas mērķi. Bieži vien runātājs izplūst runā tā, ka auditorija vairs nespēj sakopot domas un izprast, ko runātājs vēlas pateikt. Tieši tā ir visbūtiskākā kļūda. Pirms publiskas uzstāšanās, pajautājiet sev, ko jūs vēlaties pateikt un saprotiet, vai jūsu runā tas patiešām atklājas. Ja nē, pārrakstiet savu runu kaut vai vairākas reizes, bet panāciet, ka galvenā doma ir izteikta pilnīgi skaidri.

2. Runājiet vienkārši

Viens no galvenajiem noteikumiem, lai runa būtu veiksmīga ir runāt brīvi un vienkārši. Tas, uz ko daudzi nopietni iespringst, ir tieši runas sarežģītība. Cilvēki nevēlas izklausīties pārāk vienkārši, jo tad var rasties iespaids, ka viņi nav profesionāli un nav kompetenti runāt par šo tēmu. Nereti oratori (ρουλετα) ļoti cenšas izveidot savu runu pēc iespējas komplicētāku, ar sarežģītāku teikumu uzbūvi, dažādiem terminiem utt. Jā, tas varbūt patiešām liks runai izklausīties ļoti profesionālai, taču tas neliks cilvēkiem labāk saprast, ko vēlējāties pateikt. Labāk tomēr koncentrēties uz vienkāršību, lai pārliecinātos, ka auditorijai runa ir saistoša, interesanta un saprotama, nevis pārgudra, bet pilnīgi bezjēdzīga.

3. Veidojiet pārdomātu runas plānu

Vēl bailes no publiskās runas nereti ir saistītas ar to, ka runas vidū varētu aizmirsties, kas bija jāsaka. Tas ir iemesls, kāpēc daudzi iet drošāko un vieglāko ceļu – lasa runu no lapiņas vai prezentācijas. Tā patiešām varat būt pārliecināts par to, ka neko nepiemirsīsiet pateikt, tomēr lasīšana ir lieta, ko nudien nevajadzētu iekļaut publiskajā runā, ja nu vien nav nepieciešams nolasīt kādu citātu, kur svarīgi ir, lai teksts tiktu izklāstīts vārds vārdā. Pārējo runas laiku ir jārunā no galvas un jāimprovizē. Lai panāktu, ka nenovirzāties no domas vai kaut ko nepiemirstiet, veidojiet strukturētu runas plānu, ar galvenajiem pieturas punktiem. Tā jūsu runa auditorijai šķitīs daudz dzīvāka, īstāka, personīgāka un saistošāka.

4. Iesaistiet auditoriju runā

Vislabākais veids, kā mazināt spriedzi runas laikā ir, iesaistot runā pašu auditoriju un καζινο. Tā, jūs panāksiet, ka neesat vienīgais runātājs, pat tad, ja kāds no auditorijas pildīs vien dažus vārdus. Sausu monologu šādā veidā iespējams pat pārvērst karstā diskusijā. Varbūt arī runu izvērst debatēs nebūtu tas labākais variants, bet tas vismaz nozīmētu, ka auditorija patiešām ieklausās un ir ieinteresēta tajā, ko sakāt. Ja jūs cenšaties auditoriju iesaistīt, bet neviens neatsaucās, visticamāk jūsu runa nevienu nav ieinteresējusi un kaut kas steidzami jāmaina.