Bērni un sports – negatīvā puse

Bērniem patīk nodarboties ar sportu, bet, ņemot vērā ka augšanas procesā viņi attīstās gan fiziski, gan garīgi, tad var rasties negatīvas sekas. Diskusijas par to, no cik liela vecuma ir jāsāk domāt par profesionālo sportu, jo vecāki nevēlas, lai bērnam tiek nodarīts liels kaitējums. Taču tie vecāki, kuri domā tikai par to, cik sports veicina bērna elastīgumu, aktīvu dzīvesveidu un nodrošina kustības visas dienas garumā, viņi mēdz aizmirst, ka tomēr pastāv arī negatīvi aspekti licuadoras baratas. Ja vēl nespēj saskatīt likumsakarību starp sportu un negatīvu aspektu, tad iesaku izlasīt turpmāko rakstu.

Sportojot un esot fiziski aktīvi, bērnam ir liela iespēja savainoties un gūt dažādas traumas. Daži no tiem var būt mazāki, piemēram, sastiepumi (cīpslas, saites, muskuļi), nobrāzumi no līdzsvara zaudēšanas, kā arī daudz smagākas traumas kā lauzumi. Traumas var apārstēt, taču dažas var palikt uz visu mūžu, tādējādi zaudēt iespēju dzīvot pilnvērtīgi atlikušo mūžu, ja trauma ir gūta jau agrā bērnībā. Bērnam ir nepieciešams speciāls aizsardzības tērps un rīku komplekts, lai gūtu pēc iespējas mazākus savainojumus. Svarīgi, lai pats bērns saprastu visus riska faktorus, nebūtu pārgalvīgs, un pats sevi aizsargātu, kaut vai ar it kā pašsaprotamu darbību kā dzert ūdeni. Ja sportošanas laikā bērns nedzer ūdeni, var sākties ūdens trūkums organismā, ko sauc par dehidratācija.

Konkurētspējīgs sporta veids var pārāk ietekmēt bērna psiholoģisko veselību. Bērni var “izdegt” un nevēlēties vairs nodarboties ar sportu, ja tie izliek pilnīgi visu vienā spēlē, negūst labus panākumus un neviens nepasaka labu vārdu. Pazūd motivācija nodarboties ar sportu, tādējādi nekad nekļūstot par profesionālu sportistu. Viens no galvenajiem padomiem, ko būtu jāuzklausa vecākiem ir – nespiest bērnam darīt to, ko viņš grib. Ja bērns vēlas, var atļaut viņam piedalīties vairākās sporta aktivitātēs, lai vēlāk viņam pašam ir iespēja izlemt, kas labāk patīk. Piespiedu kārtā bērns nejūt nekādu prieku nodarboties ar sportu, un uz treniņiem ies nelabprāt. Bērnā nevajag ieaudzināt konkurences aspektu, un panākt tikai to, lai viņš cīnās par uzvaru. Jāpriecājas ir par to, ka viņam ir kāds hobijs, nevis tikai par zelta medaļu. Arī tad, ja netiek iegūta zelta medaļa, nedrīkst pārstāt uzrunāt bērnu kā čempionu.

Nepareizs uzturs starp sporta aktivitātēm. Daudzas organizācijas ir sniegušas informāciju par bērnu veselību un drošību. Tās brīdina vecākus, ka bērni sportā iegulda lielāko daļu enerģijas, kas palielina iespējamās traumas, tāpēc ir svarīgi, lai viņi saņemtu pienācīgu uzturu. Organizācijas piedāvā uztura padomus un ieteikumus vecākiem, kuru bērni nodarbojas ar sportu. Dietologi iesaka īpašas diētas, kuras nodrošinās bērnu ar nepieciešamajām uzturvielām. Bieži vien grafiks ir pārāk saspringts un vecāki, gribot labāk, ieskrien ātrās ēstuves kafejnīcās, paņem kaut ko ēdamu un dodas uz tālākiem treniņiem. Tas ir nepareizi, jo šāds uzturs nav veselīgs bērna organismam precio licuadora. Sportošana vien nozīmē, ka tiek piekopts veselīgs dzīvesveids, tāpēc tas ir jāievēro arī ēšanas paradumos.

Dienas grafika līdzsvarošana. Sporta veids prasa zināmu laiku, kas jāvelta ārpus skolai un mācībām. Vecākiem jāapdomā, vai bērniem ir iespēja būt vienkārši bērniem, nevis piedaloties treniņos trīs reizes nedēļā, piedaloties sacensībās un sporta nometnēs. Sportu nedrīkst pacelt augstāk par ikdienas vajadzībām – pienācīgi paēst, pavadīt laiku ar ģimeni, kā arī piedomāt par mācībām. Arī pašiem vecākiem ir jāsabalansē savs laiks, lai varētu izvadāt bērnu uz treniņiem. Arī tad, ja tā būtu vecāku vaina, nav pieļaujamas regulāras treniņu kavēšanas, pretējā gadījumā tas var ietekmēt attieksmi pret pašu bērnu.