Kas sagaida melno caurumu iekšienē?

Melnie caurumu ir noslēpumaini ķermeņi, kas ir ārpus mūsu fizikas likumiem. Zinātnieki netieši vēro melnos caurumus un spriež, kā tie darbojas un uz ko ir spējīgi. Kas īsti notiktu ar kādu, kurš iekristu vienā no tiem? Ir vairākas teorijas, katra ar savu atbildi uz šo jautājumu.

Teorētiski, tuvojoties melnajam caurumam, gravitācijas spēks kļūtu tik kolosāls, ka tas būtiski atšķirtos spēkā pat tik īsās distancēs kā no galvas līdz kājām. Cilvēka, kas kristu iekšā melnajā caurumā ar kājām pa priekšu, justu daudz spēcīgāku pievilkšanas spēku uz savām kājām nekā uz krūtīm vai galvu. Rezultātā sāktos nepatīkamais process, ko astrofiziķi izteiksmīgi nosaukuši par spagetifikāciju (casino).

Tuvojoties melnajam caurumam, kļūtu redzamas tā klātbūtnes vizuālās liecības. Labs paņēmiens kā vizualizēt melnā caurumu iespaidu uz laiku un telpu, ir iedomājoties gludi uzklātu palagu. Iedomājieties kā tas izskatītos, ja zem tā pabāztu roku, satvertu pilnu sauju drānas un turētu to savilktā dūrē zem palaga? Tāpat kā nav redzama dūrē satvertā palaga drāna, tāpat nav redzams arī melnais caurums. Par to ir jādomā nevis kā par melnu objektu telpā, bet kā telpas gabalu, kas ir tā savilkts kopā un deformēts, ka nav redzams, kas tajā ir iekšā. Vienīgā vizuālā liecība par to, ka tuvumā tāds atrodas, ir redzamas deformācijas telpā. Līdzīgi kā par zem palaga turēto dūri, kas savilkusi tā audumu, liecina tikai krokas un deformācijas drānā, tāpat par melno caurumu liecinātu tikai izkropļots skats uz aiz tā esošajām zvaigznēm un galaktikām, it kā skatoties caur pudeles kaklu. Turklāt, tāpat kā tie ietekmē telpu, melnie caurumi ietekmē arī laiku.

Modernajā fizikā, pateicoties Albertam Einšteinam (stavkove kancelarie), uz laiku un telpu neskatās kā uz dažādiem spektriem, bet gan kā vienu vienotu – laika telpu. Visi ķermeņi, kas eksistē konkrētā laikā, atrodas arī konkrētā vietā un otrādi. Tas vislabāk ir novērojams, pietuvojoties gaismas ātrumam vai atrodoties spēcīgā gravitācijas laukā. Pat orbitējot drošā attālumā no melnā cauruma, laika ritējums kļūst ievērojami lēnāks. Šādos apstākļos esošs kosmonauts novecotu krietni lēnāk, kā cilvēks normālos apstākļos. Tuvojoties melnā cauruma sirdij, punktam, kurā gravitācijas spēks ir vienāds ar bezgalību un ko astrofiziķi sauc par singularitāti, laika ritējums turpinātu kļūt lēnāks. Kādu brīdi pirms singularitātes sasniegšanas, atrodoties kolosālas gravitācijas vidē, pāris mirkļi būtu vienādi ar visa visuma mūžu. Tātad ir iespējams, ka, iekrītot melnajā caurumā, pieņemot, ka izdodas noturēties vienā gabalā pietiekoši ilgi, kā arī saskatīt cauri savērptajai laika telpai, var redzēt kā beidz pastāvēt mūsu visums un kas nāk pēc tā. Es lietoju vārdu, iespējams, tādēļ, ka šis ir ļoti strīdīgs jautājums starp zinātniekiem, daudzi no kuriem uzskata, ka tik tuvu singularitātei varētu darboties citi spēki un parādības, kas liegtu izzināt kosmosa pēdējos brīžus.

Tomēr, nevajadzētu ignorēt acīmredzamo un bargo realitāti. Lai arī cik sadistiski tas neizklausītos, visdrīzākais iznākums ekskursijai uz melnā cauruma dzīlēm ir mokpilna nāve, vēl pirms izdotos aptvert, ka atrodies tā tuvumā. Lai gan astrofiziķi apgalvo, ka melnajos caurumos glabājas visuma noslēpumu atslēgas, ir gandrīz skaidrs, ka ekskursantiem neizdotos izdzīvot pietiekoši ilgi, lai tās novērtētu.

Kas jāzina par runāšanu publikas priekšā?

Ļoti daudziem cilvēkiem ir bail uzstāties un runāt publikas priekšā. Vienalga vai tā ir neliela runa labi pazīstamu cilvēku lokā, vai nopietna biznesa prezentācija, šādas situācijas rada stresu un nepatīkamas emocijas, kā arī κουλοχερηδες. Galvenokārt tas ir saistīts tieši ar to, ka runātājs nav pārliecināts par sevi un baidās, ka viņa runa citiem liksies muļķīga, nepareiza vai neizprotama. Nenoliedzami, neko nezinot par publisko runu, tā var gadīties, tomēr publiskā runa nav nekas baiss vai sarežģīts, vien jāzina daži pamata likumi, lai runa izdotos.

1. Nodefinējiet, ko vēlaties pateikt

Pat tad, ja runu mācāties no galvas vai iepriekš tai rūpīgi gatavojaties, ir jāpārliecinās, ka skaidri nodefinējiet savu galveno domu, lai auditorija varētu uztvert runas mērķi. Bieži vien runātājs izplūst runā tā, ka auditorija vairs nespēj sakopot domas un izprast, ko runātājs vēlas pateikt. Tieši tā ir visbūtiskākā kļūda. Pirms publiskas uzstāšanās, pajautājiet sev, ko jūs vēlaties pateikt un saprotiet, vai jūsu runā tas patiešām atklājas. Ja nē, pārrakstiet savu runu kaut vai vairākas reizes, bet panāciet, ka galvenā doma ir izteikta pilnīgi skaidri.

2. Runājiet vienkārši

Viens no galvenajiem noteikumiem, lai runa būtu veiksmīga ir runāt brīvi un vienkārši. Tas, uz ko daudzi nopietni iespringst, ir tieši runas sarežģītība. Cilvēki nevēlas izklausīties pārāk vienkārši, jo tad var rasties iespaids, ka viņi nav profesionāli un nav kompetenti runāt par šo tēmu. Nereti oratori (ρουλετα) ļoti cenšas izveidot savu runu pēc iespējas komplicētāku, ar sarežģītāku teikumu uzbūvi, dažādiem terminiem utt. Jā, tas varbūt patiešām liks runai izklausīties ļoti profesionālai, taču tas neliks cilvēkiem labāk saprast, ko vēlējāties pateikt. Labāk tomēr koncentrēties uz vienkāršību, lai pārliecinātos, ka auditorijai runa ir saistoša, interesanta un saprotama, nevis pārgudra, bet pilnīgi bezjēdzīga.

3. Veidojiet pārdomātu runas plānu

Vēl bailes no publiskās runas nereti ir saistītas ar to, ka runas vidū varētu aizmirsties, kas bija jāsaka. Tas ir iemesls, kāpēc daudzi iet drošāko un vieglāko ceļu – lasa runu no lapiņas vai prezentācijas. Tā patiešām varat būt pārliecināts par to, ka neko nepiemirsīsiet pateikt, tomēr lasīšana ir lieta, ko nudien nevajadzētu iekļaut publiskajā runā, ja nu vien nav nepieciešams nolasīt kādu citātu, kur svarīgi ir, lai teksts tiktu izklāstīts vārds vārdā. Pārējo runas laiku ir jārunā no galvas un jāimprovizē. Lai panāktu, ka nenovirzāties no domas vai kaut ko nepiemirstiet, veidojiet strukturētu runas plānu, ar galvenajiem pieturas punktiem. Tā jūsu runa auditorijai šķitīs daudz dzīvāka, īstāka, personīgāka un saistošāka.

4. Iesaistiet auditoriju runā

Vislabākais veids, kā mazināt spriedzi runas laikā ir, iesaistot runā pašu auditoriju un καζινο. Tā, jūs panāksiet, ka neesat vienīgais runātājs, pat tad, ja kāds no auditorijas pildīs vien dažus vārdus. Sausu monologu šādā veidā iespējams pat pārvērst karstā diskusijā. Varbūt arī runu izvērst debatēs nebūtu tas labākais variants, bet tas vismaz nozīmētu, ka auditorija patiešām ieklausās un ir ieinteresēta tajā, ko sakāt. Ja jūs cenšaties auditoriju iesaistīt, bet neviens neatsaucās, visticamāk jūsu runa nevienu nav ieinteresējusi un kaut kas steidzami jāmaina.

Veiksmīga bērnu audzināšana pēc laulības šķiršanas

Abiem vecākiem ir jāpiedalās bērna audzināšanā, neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā, vai ir šķirti. Tas nav stāsts par to, kurš to dara labāk, vai salīdzināšana, kurš ir biežāk pie bērna. Tomēr pārāk bieži šķirtajās ģimenēs ir tendence koncentrēties un turpināt nesaskaņas, kas veidojas starp vecākiem. Taču no šīm nesaskaņām cieš bērni. Šķirtajiem vecākiem nepieciešams daudz vairāk koncentrēties uz bērnu un viņu vajadzībām, nevis kā bandiniekiem cīnīties vienam ar otru. Tāpēc sniegšu dažus padomus attiecībā ko vajadzētu un nevajadzētu darīt, lai veiksmīgi audzinātu bērnu arī pēc šķiršanās.

Ko vajadzētu darīt:

Jāizveido laba vieta, kā veidot dialogus par bērna audzināšanu. Tai nav obligāti jābūt tiešajai sarunai, ja nespējat sarunāties bez pārmetumiem. Tikpat labi tās var būt ziņas e-pastā, īsziņas, vēstules.

Noteikumiem ir jābūt vienādiem abās mājās. Bērniem ir nepieciešama regulāra struktūra. Tādi jautājumi kā ēšanas laiks, gulēšanas laiks, mājas darbu pildīšana – tam visam ir jābūt vienādā laikā neatkarīgi no mājas jeb mitekļa, kurā viņš paliek.
Apņemies runāt tikai pozitīvi. Bērna klātbūtnē necenties runāt slikti par savu bijušo laulāto, lai arī kā tas skanētu kā patīkama mūzika tavām ausīm. Tev nav šādā veidā jāiegūst bērna labvēlība, noniecinot viņa otru vecāku. Runājot tikai pozitīvi par savu bijušo, mācīs bērnam, ka neskatoties uz visām atšķirībām, jūs cieniet viens otru. Tu vari pat uzslavēt bērna otru vecāku par kādu labu darbu, piemēram, palīdzēšanu slimošanas laikā vai projekta veidošanā.
Tev pašam jāatzīst, ka kopīga audzināšana arī pēc šķiršanās ir ļoti liels izaicinājums. Taču tev jādara viss, kas nepieciešams bērna vajadzībām.

Esi informēts par visām izmaiņām, kas skar bērnu un tāpat arī viņa otru vecāku. Taču nedrīkst pieļaut to, ka bērns ir vienīgais un galvenais informācijas avots. Tev ir jābūt informētam, vai bērnam, kā arī vecākam nav kādas problēmas, un, iespējams, ir nepieciešama tava palīdzība, piemēram, finansiāli nodrošināt skolas maksu.

Ko nevajadzētu darīt:
Nepadari bērnu par informācijas avotu. Jo tā tu vari nostādīt viņu pa visu konfliktiem, kas notiek starp jums. Pētījumi liecina, ka nostādot bērnus pa vidu konfliktam, var veicināt bezpalīdzības un nedrošības sajūtu, tas izraisa bērnā domas, par savām vājajām pusēm un spējām.

Neizdari secinājumus un nenosodi savu bijušo laulāto. Kad tu dzirdi tieši kādu negatīvu lietu, ko otrs vecāks nav izpildījis bērna labā, drīzāk paliec neitrāls šajā jautājumā un atrisini to bez bērna klātbūtnes. Pētījumi parāda, ka bērns var iemācīties neuzticēties un pat biežāk apvainoties, ja tu uzmundrināsi šādas negatīvas replikas.

Neesi nelīdzsvarots vecāks. Atceries, ka bērnam ir vislabāk attīstīties vienotā frontē, tāpēc neesi dumpiniecisks pret pieņemtajiem likumiem.

Nedzīvo ar mūžīgo vainas apziņu. Šķiršanās ir sāpīga pieredze un vienmēr uzbur atmiņā daudz emocijas. Neesot sava bērna dzīvē uz pilnu slodzi var likt justies vainīgam.

Neapvainojiet viens otru, bet visu izrunājiet. Ja tev nav veiksmīgas personīgās attiecības ar savu bijušo, tad izveido to kā biznesa vienošanos par finansējumiem. Vecāku savstarpējā sadarbošanās ir ļoti svarīga, lai bērni augtu veselīgi un viņiem nekas netrūktu. Nenorādiet uz otru ar pirkstu, ka kaut kas nav tikts izdarīts kā nākas.

Paldies http://alipro.rs

Bērni un sports – negatīvā puse

Bērniem patīk nodarboties ar sportu, bet, ņemot vērā ka augšanas procesā viņi attīstās gan fiziski, gan garīgi, tad var rasties negatīvas sekas. Diskusijas par to, no cik liela vecuma ir jāsāk domāt par profesionālo sportu, jo vecāki nevēlas, lai bērnam tiek nodarīts liels kaitējums. Taču tie vecāki, kuri domā tikai par to, cik sports veicina bērna elastīgumu, aktīvu dzīvesveidu un nodrošina kustības visas dienas garumā, viņi mēdz aizmirst, ka tomēr pastāv arī negatīvi aspekti licuadoras baratas. Ja vēl nespēj saskatīt likumsakarību starp sportu un negatīvu aspektu, tad iesaku izlasīt turpmāko rakstu.

Sportojot un esot fiziski aktīvi, bērnam ir liela iespēja savainoties un gūt dažādas traumas. Daži no tiem var būt mazāki, piemēram, sastiepumi (cīpslas, saites, muskuļi), nobrāzumi no līdzsvara zaudēšanas, kā arī daudz smagākas traumas kā lauzumi. Traumas var apārstēt, taču dažas var palikt uz visu mūžu, tādējādi zaudēt iespēju dzīvot pilnvērtīgi atlikušo mūžu, ja trauma ir gūta jau agrā bērnībā. Bērnam ir nepieciešams speciāls aizsardzības tērps un rīku komplekts, lai gūtu pēc iespējas mazākus savainojumus. Svarīgi, lai pats bērns saprastu visus riska faktorus, nebūtu pārgalvīgs, un pats sevi aizsargātu, kaut vai ar it kā pašsaprotamu darbību kā dzert ūdeni. Ja sportošanas laikā bērns nedzer ūdeni, var sākties ūdens trūkums organismā, ko sauc par dehidratācija.

Konkurētspējīgs sporta veids var pārāk ietekmēt bērna psiholoģisko veselību. Bērni var “izdegt” un nevēlēties vairs nodarboties ar sportu, ja tie izliek pilnīgi visu vienā spēlē, negūst labus panākumus un neviens nepasaka labu vārdu. Pazūd motivācija nodarboties ar sportu, tādējādi nekad nekļūstot par profesionālu sportistu. Viens no galvenajiem padomiem, ko būtu jāuzklausa vecākiem ir – nespiest bērnam darīt to, ko viņš grib. Ja bērns vēlas, var atļaut viņam piedalīties vairākās sporta aktivitātēs, lai vēlāk viņam pašam ir iespēja izlemt, kas labāk patīk. Piespiedu kārtā bērns nejūt nekādu prieku nodarboties ar sportu, un uz treniņiem ies nelabprāt. Bērnā nevajag ieaudzināt konkurences aspektu, un panākt tikai to, lai viņš cīnās par uzvaru. Jāpriecājas ir par to, ka viņam ir kāds hobijs, nevis tikai par zelta medaļu. Arī tad, ja netiek iegūta zelta medaļa, nedrīkst pārstāt uzrunāt bērnu kā čempionu.

Nepareizs uzturs starp sporta aktivitātēm. Daudzas organizācijas ir sniegušas informāciju par bērnu veselību un drošību. Tās brīdina vecākus, ka bērni sportā iegulda lielāko daļu enerģijas, kas palielina iespējamās traumas, tāpēc ir svarīgi, lai viņi saņemtu pienācīgu uzturu. Organizācijas piedāvā uztura padomus un ieteikumus vecākiem, kuru bērni nodarbojas ar sportu. Dietologi iesaka īpašas diētas, kuras nodrošinās bērnu ar nepieciešamajām uzturvielām. Bieži vien grafiks ir pārāk saspringts un vecāki, gribot labāk, ieskrien ātrās ēstuves kafejnīcās, paņem kaut ko ēdamu un dodas uz tālākiem treniņiem. Tas ir nepareizi, jo šāds uzturs nav veselīgs bērna organismam precio licuadora. Sportošana vien nozīmē, ka tiek piekopts veselīgs dzīvesveids, tāpēc tas ir jāievēro arī ēšanas paradumos.

Dienas grafika līdzsvarošana. Sporta veids prasa zināmu laiku, kas jāvelta ārpus skolai un mācībām. Vecākiem jāapdomā, vai bērniem ir iespēja būt vienkārši bērniem, nevis piedaloties treniņos trīs reizes nedēļā, piedaloties sacensībās un sporta nometnēs. Sportu nedrīkst pacelt augstāk par ikdienas vajadzībām – pienācīgi paēst, pavadīt laiku ar ģimeni, kā arī piedomāt par mācībām. Arī pašiem vecākiem ir jāsabalansē savs laiks, lai varētu izvadāt bērnu uz treniņiem. Arī tad, ja tā būtu vecāku vaina, nav pieļaujamas regulāras treniņu kavēšanas, pretējā gadījumā tas var ietekmēt attieksmi pret pašu bērnu.

Fakti par suņiem, kurus ne visi zina

Cik labi tu pazīsti savu suni? Vai tu zini, kāpēc viņš reizēm izturas dīvaini, kad spēlējas? Vai viņš to dara apzināti, vai cenšas izjokot savus saimniekus? Dienu un gadu skaits negarantē to, ka saimnieks zinās visu par savu suni vārdā eiro džekpots. Ir daži fakti, kurus saimnieki nekad nebija iedomājušies, un kuri ir patiešām pārsteidzoši. Suņa uzvedība dažkārt var būt ļoti dīvaina, tāpēc vienmēr nepieciešams regulāri apmeklēt veterinārārstu.

Fakts Nr. 1 – Kad tavs suns luncina ar asti, viņam iespējams ir vajadzīga veterinārārsta palīdzība.
Pastāv dažādi iemesli, kāpēc suns luncina ar asti: tas ir plēsīgs instinkts, viņi izjūt diskomfortu vai blusu klātbūtni kažokā un cenšas no tām izvairīties. Protams, visbiežāk saimnieki uzskata, ka suns luncina asti tikai aiz prieka. Lai pārliecinātos, vai sunim patiešām nav kāda slimība, dodies pie veterinārārsta un pārbaudi suņa veselības stāvokli.

Fakts Nr. 2 – Suņi redz sapņus, kad aizmieg.
Neesi pārsteigts, kad ieraugi, ka tavs suns guļot rej vai cenšas skriet, kustinot savas ķepas. Iespējams, sapnī viņš dzenas kādam pakaļ, vai pastaigājas par savu mīļo parku. Suņi tāpat kā cilvēki nokļūst lēnos miega viļņos, kā arī ir novērota acu kustība gulēšanas laikā. Tāpēc ļaujiet savam sunim izbaudīt sapni, un nedomājiet, ka ķepu raustīšanās ir kāda nopietnas kaites izraisīta reakcija.

Fakts Nr. 3 – Suņiem ir nakts redze
Suņi var brīvi pārvietoties tumsā, tāpēc obligāti nav jāatstāj mājā gaisma, lai suns redzētu, kur naktī pārvietoties. Viņi var veikt tādas pašas darbības tumsā kā dienas laikā. Suņiem aiz acs tīklenes ir izveidota “tapetum lucidum” audu kārtiņa, kas nodrošina nakts dzīvniekiem iegūt labu redzamību tumšā laikā. Šie audi atspoguļo saņemto gaismu un ražo atspīdumu un veido gaišāku attēlu.

Fakts Nr. 4 – Ja tavs suns uzvedas jocīgi un pat komiski, jādodas pēc lietussarga
Lai gan zinātnieki vēl nav atklājuši atbildes uz šo noslēpumu, taču saskaņā ar dažiem datiem, suņi var noteikt laika pārmaiņas, jo īpaši, ja tās ir gaidāmas lietus gāzes. Tāpēc nākošreiz, kad pamani, ka tavs suns uzvedas neierasti jocīgi, paturi prātā, ka iespējams drīz sāks līt.

Fakts Nr. 5 – Suņi nesvīst tāpat kā cilvēki
Suņi pēc ilgstošas rotaļāšanās nav nosvīduši it visur, kā tas varētu būt cilvēkiem. Faktiski, suņiem svīst tikai ķepu spilventiņi, taču tas izpaužas ar paaugstinātu karstumu. Spilventiņi ir samērā mazā platībā, taču tie neizdala sviedrus kā pieņemts domāt. Tie vienkārši ir vissiltākā ķermeņa vieta, kad suns ir noskrējies. Suņi savu pārkaršanu izrāda ar mēles izkāršanu, kā arī ar paātrinātu elpošanu.

Fakts Nr. 6 – Suņa deguns ir mitrs, jo viņš absorbē visas smaržas
Suņi mēdz izdalīt gļotām līdzīgu mitrumu, kas palīdz atpazīt smaržas. Kad viņu deguns kļuvis mitrs, viņi mēdz nolaizīt to, lai iegūtu šo smaržas apstiprināšanu. Suņi ir meistari visdažādāko smaržu atpazīšanā, viņi daudz precīzāk atpazīt dažādas smaržas, kā cilvēki to spēj izdarīt. Suņi spēj saost smaržu 100000 reizes spēcīgāk kā viņu saimnieki. Nav brīnums, kāpēc policisti izmanto tieši šos dzīvniekus, lai veiktu izmeklēšanas un atrastu pazudušas lietas sabiedriskās vietās. Tas arī izskaidro, kāpēc nevar atstāt savus cepumus bez uzraudzības, jo, lai gan cilvēkam liekas, ka smarža ir ļoti vāja, suns to saož jau no liela attāluma.

Kā pavadīt pirmo dienu ar adoptētu suni

Ir daudzi veidi, kā iegūt savā īpašumā suni, taču viens no labākajiem darbiem ir paņemt no patversmes kādu bez pajumtes palikušu dzīvnieku. Dārgas suņu šķirnes, ko iegūst no specializētiem audzētājiem var izmaksāt tik lielas summas, kad nākas domāt par kredīta aizņēmumu, turpretī praktiski bez maksas un nekādā ziņā ne sliktāku draugu var iegūt pilsētas patversmēs. Jāgatavojas arī uz to, ka jaunais mājdzīvnieks būs apjucis un samulsis, taču dziļi sirdī, laimīgākais suns pasaulē.

1. Veic drošu ceļojumu
Drošība ir pirmajā vietā, vienmēr un visur. Kaste ir visdrošākais variants, kā pārvietot suni braucošā automašīnā, jo to vēl papildus var piestiprināt. Iespējams, ka pirmajā brīdī suns nevēlēsies, ka viņam apkārt tiek liktas siksnas, tāpēc drošībai vismaz kaste ir nepieciešama, lai dzīvnieks brīvi nestaigā pa salonu. Ja attālums nav pārāk liels un tu pats neesi šoferis, tad turi jauno mājdzīvnieku cieši sev klāt klēpī. Tas ir arī lielisks veids, kā vienam otru iepazīt pirms sasniegt mājas.

2. Pirmo dienu pavadiet divatā
Protams, visi draugi vēlēsies arvien ātrāk ieraudzīt mazo kucēnu, taču pirmā ir adaptācijas diena starp tevi un suni. Pārvākšanās ir ļoti saspringta, tāpēc jādod dzīvniekam laiks iepazīt jaunā māja, visu jāaposta un jāsadraudzējas ar jauno ģimeni. Ja mājās ir mazi bērni, kas arī ir daļa no suņa jaunās ģimenes, tad iepriekš jāpārrunā pirmās dienas kucēna labklājībai skaļi nebļaut un nespiegt aiz sajūsmas.

3. Ēšanas grafiks
Noteikti pirms paņem no patversmes, uzzini par suņa iepriekšējiem ēšanas paradumiem. Galvenais aspekts, kas ir jāpatur un jāmēģina turpināt ir ēšanas grafiks. Ja jaunajam saimniekam iepriekšējais ēšanas grafiks nav īsti iespējams, tad jāmēģina vismaz pirmās dienas pie tā pieturēties, lai izvairītos no diskomforta kuņģī. Pēc pirmajām dienām var mēģināt pārmainīt grafiku, bet tas jādara pamazām. Necenties uzreiz sunim sākt dot pilnīgi savādāku pārtiku, kāda tā bija patversmē. Ja radikāli izmainīsi pārtiku, var sākties caureja, jo kuņģis darbosies savādāk.

4. Tualetes platība
Parādi jaunam mājdzīvniekam, kur būs ierīkots viņa tualetes stūrītis. Tas var būt kāds pleķītis ārā, uz kuru vari aizvest savu mājdzīvnieku. Viennozīmīgi nedrīkst izturēties skarbi pret to, ka jaunais dzīvnieks nokārtosies neparedzētajā vietā, kas var notikt tīri aiz uztraukuma un nepietiekamas adaptācijas jaunajā mājvietā.

5. Saglabā mieru
Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais ieteikums ir saglabāt mieru. Bez liekas vajadzības nevajag uztraukt mazo dzīvnieciņu. Pārliecinies, ka apkārt sunim nav skaļas ierīces, kā televizors lielā skaļumā vai citas atskaņošanas ierīces. Tas nozīmē, ka arī pirmajās dienās nevajadzētu vest jauno dzīvnieku uz lielajiem suņu parkiem, kur apkārt valda liels troksnis un daudz citi neparedzami dzīvnieki. Kamēr tu pats vēl neesi izpratis sava suņa raksturu, nedrīkst patvaļīgi viņu laist sabiedrībā. Ja apkārt valdīs mierīga atmosfēra, suns ātrāk adoptēsies un pielāgosies jaunajiem dzīves apstākļiem. Tas dos arī laiku iepazīt tevi kā jauno īpašnieku. Pirms iegādājies suni patversmē, vienmēr noskaidro, kā pret viņu ir izturējies iepriekšējais saimnieks. Varbūt sunim ir nepieciešams vairāk ēdiens, jo tas ir ticis badināts, vai labāk sākumā mazāk pieskarties, jo viņam ir paniskas bailes no cilvēku pieskārieniem. Pārcenšoties un uzreiz sniedzot sunim visu lielo mīlestību var nobaidīt savu mājdzīvnieku, atgriežot to pagātnē.

Lielum lielais paldies musu draugiem iekš salīdzināšanas portāla EiroKZ